Get Adobe Flash player

 

Skolotāji jāpakļauj konkurencei.

Latvijas avīze, 23.02.2011., Autors: ILZE KUZMINA.

Uzņēmēji prasa ikgadēju skolotāju atestāciju, ministrs nepiekrīt. Mācību satura un skolu telpu modernizēšana nelīdzēs, ja skolotāji nebūs pakļauti konkurencei un necentīsies uzlabot savu sniegumu.

Tā atzina uzņēmēji, kuri bija aicināti spriest, kā skolēnu vidū popularizēt dabaszinātnes un matemātiku. Iepuvis ābols skaistā papīrā?


Jau kopš 2005. gada par Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem Latvijā īsteno projektu "Dabaszinātnes un matemātika", kura ietvaros īpaša speciālistu grupa mēģina padarīt šos mācību priekšmetus pievilcīgākus.

Statistika rāda, ka pat tie skolēni, kuri vidusskolā pastiprināti mācījušies eksaktos mācību priekšmetus, turklāt guvuši tajos labus panākumus, pēc vidusskolas atestāta iegūšanas tomēr visbiežāk izvēlas studēt sociālās zinātnes. Novērots arī – jo augstāki skolēnu sasniegumi, jo mazāka viņu interese par eksaktajām zinībām.

Otrs dabaszinātņu un matemātikas apguves reformas uzdevums ir panākt, lai skolēni pēc mācību iestāžu absolvēšanas prastu eksaktās zināšanas piemērot savā darba dzīvē.

Publiski pasākumi, kuros stāsta un diskutē par šo projektu, notikuši jau vairākkārt, taču pēdējā diskusijā pirmo reizi tika atzīts, ka ar jaunu aprīkojumu matemātikas un dabaszinātņu kabinetiem, kā arī saistošāku mācību saturu vien nepietiek – vēl jo svarīgāks ir skolotājs. To atzina gan izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks un projekta vadītāja Dace Namsone, gan arī diskusijas dalībnieki uzņēmēji.

Uģis Strauss no uzņēmuma SIA "Nordic Training International" teica – riebums, piemēram, pret ķīmiju skolēniem bieži vien rodas nevis paša priekšmeta, bet gan skolotāja dēļ. Uzņēmuma "SAF Tehnika" pārstāvis Normunds Bergs bija vēl skarbāks – ja no skolas "neizliks ārā neieinteresētos skolotājus un skolu direktorus", no šā projekta nebūs vispār nekādas jēgas. Viņaprāt, ik gadu vajadzētu rīkot skolotāju atestāciju, pēc kuras desmit procentus sliktāko pedagogu atlaistu un vietā ņemtu citus cerībā, ka tie būs labāki. Ja skolotāji bažītos par darba zaudēšanu, viņi vairāk domātu, kā uzlabot savu darbu. Tāpat būtu jātestē skolu direktori, jo esot gadījumi, kad direktors piedraud skolotājam, ka viņš ir personīgi atbildīgs par jauno dabaszinātņu kabineta aprīkojumu, bet skolotājs nolemj visus jaunieguvumus ieslēgt skapī un stundās tos nemaz nelietot. Izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks gan nesolīja šādu atestāciju veikt, taču piekrita, ka ir skolas, kur jaunais aprīkojums tiek izmantots pārāk maz vai pat nemaz. Tāpat ministrs atzina – ja skolotājs nestrādās inovatīvi, "pa jaunam" un ar atdevi, uzlabojumu nebūs.

"Mēs gribam iepuvušu ābolu ietīstīt smukos papīrīšos un teikt, ka nu tā ir bonbonga. Tā nevar, problēma ir jāatrisina saknē," sacīja N. Bergs. SIA "AGA" pārstāvis Olavs Ķiecis piemetināja – būtu jāpanāk, lai skolās valdītu konkurence. Ja tās nav, skolotājiem nav motivācijas uzlabot savu darbu. Piemēram, direktoram būtu regulāri jādara pedagogam zināms, kā viņa darbs tiek vērtēts. U. Strauss ieteica stundas filmēt un, skatoties nofilmēto materiālu, analizēt skolotāju darbu. Arī tas liktu skolotājiem "saspringt".

Pauls Irbins no Vidzemes inovāciju un uzņēmējdarbības centra nepiekrita idejai par ikgadēju atestāciju – tas būtu spiediens, kuram rastos pretspiediens. Taču jāmeklē veidi, kā motivēt skolotājus strādāt aizvien labāk. "Šobrīd skolotāji ir pārslogoti, un tā tas būs tik ilgi, kamēr viņiem maksās par slodzi, nevis par darba kvalitāti," teica P. Irbins. Arī biedrības "Iespējamā misija" vadītāja Zane Oliņa meta akmentiņus skolu direktoru dārziņā – kad viņiem jautājot, kādi ir viņu mērķi, viens sakot, ka gribētu "savai" skolai baseinu, cits – ziemas dārzu, taču par izglītības mērķiem netiekot runāts. Āgenskalna Valsts ģimnāzijas direktore Ināra Gaile uzsvēra, ka viņas vadītajā skolā visi skolotāji ir labi, bet arī norādīja: "Nevajag uztvert skolotāju kā rīku, kas darbina interaktīvo tāfeli. Skolotājam pirmkārt jābūt personībai, tad arī skolēni pēc viņa tieksies."

D. Namsone teica – skolotājiem bieži vien esot psiholoģiski grūti pieņemt, ka tehnoloģiju jautājumos skolēni ir zinošāki par pedagogiem. Mācās spēlējoties un ekskursijās D. Namsone neslēpj – nereti viņa saskārusies ar neizpratni, kam šāds projekts vispār vajadzīgs. Jo, lai cik daudz arī uztraucas par zemo izglītības līmeni Latvijā, starptautiskais PISA izglītības kvalitātes pētījums parāda, ka Latvijas skolēnu līmenis eksaktajās zinībās ir gana augsts. Pētījuma skala dažādu valstu skolēnu sasniegumus iedala piecos līmeņos. Latvija atrodas līmenī "labs" līdzās tādām valstīm kā Lielbritānija un Amerikas Savienotās Valstis. Taču, ja vēlamies, lai Latvijas skolēni tiktu nākamajā līmenī "lieliski", mācīt kā līdz šim vairs nevar. Interesanti, ka līmenī "ekselenti" nokļuvuši tikai vienas valsts – Somijas – skolēni.

Lai mācību saturu izveidotu atbilstošāku darba tirgus vajadzībām, projekta kūrētāji piesaistījuši arī uzņēmējus, kuru devums saistošāka mācību satura radīšanā jau bijis gana liels. Piemēram, izveidota galda spēle un simulācijas spēle "Fabrikants". To spēlējot, skolēni dienas laikā var izdzīvot kāda uzņēmuma trīs darba gadus. Kopā ar uzņēmējiem veidotas arī eksakto zinātņu stundās rādāmas mācību filmas.

SIA "Cemex" pārstāvis Māris Gruzniņš atzina, ka iesaistījušies mācību filmas par cementu veidošanā gan tāpēc, ka "gribējām sevi reklamēt", gan tāpēc, ka "mums ir būtiski ieinteresēt mūsu nākamos darbiniekus". Daudzi nemaz nezina, ka, piemēram, ķīmiķi ir vajadzīgi arī celtniecības materiālu ražošanā. N. Bergs arī teica, ka aicinot skolēnus ekskursijās, "jo mums vajag darbiniekus, gribam parādīt, ka arī šādā uzņēmumā (telekomunikāciju iekārtu – balss un datu pārraides aparatūras ražotnē. – I. K.) var nopelnīt naudu". SIA "Primekss" pārstāvis Jānis Ošlejs uzskata, ka skolēnus jārosina pievērsties eksaktajām zinātnēm tāpēc, ka ražotnes turpina pārcelties uz Āziju un Eiropas valstis var pelnīt tikai ar inovācijām, kuru radīšanā nevar iztikt bez matemātikas un dabaszinātnēm. Taču skolēniem jāmāca būt arī radošiem, jo bez radošuma nekas jauns neradīsies.

Tāpat uzņēmēji pedagoģijas speciālistiem palīdz sastādīt jautājumus pamatskolēniem paredzētajam eksakto zinātņu konkursam "Domā savādāk! Eksaktāk!", kā arī aicina skolēnus mācību ekskursijās. Kopumā skolēnu ieinteresēšanā līdzdarbojas 129 uzņēmumi.

Izprast matemātikas un dabaszinātņu apguves nozīmi skolēniem šajā mācību gadā palīdzējusi arī biedrība "Iespējamā misija", kura aicinot skolās viesoties dažādu profesiju pārstāvjus, kuri stāstīja skolēniem par savu darbu. Lielākā daļa no skolu viesiem bija tieši eksakto zinātņu speciālisti. Pēc sarunām ar viņiem skolēni sacīja, ka beidzot sapratuši, kāpēc skolās jāmācās eksaktās zinības.

 

Aktuāli

Stratēģija, komanda, finanses
Izproti līderību
Laika plānošanai uzņēmumā
Laika plānošanas uzlabošanai
Lēmumu pieņemšanas prasmēm
KLIMATA UZLABOŠANA KOLEKTĪVĀ
Veiksmei biznesa pārrunās
Praktiskā komandas veidošanas spēle
Pārdošanas prasmju uzlabošanai
Izproti savas spējas

NTI Efektivitātes mēnešraksts
Tas sniegs jums praktiskus padomus, kā paaugstināt efektivitāti, uzlabojot vadības, līderības, pārrunu, pārdošanas, personiskā darba organizācijas u.c. prasmes, kā arī informāciju par NTI jaunumiem un piedāvājumiem apmācību jomā.
 
 

Par mums   |   Semināru programmas   |   Lietišķās apmācību spēles   |   Pakalpojumi   |   Kontakti