Get Adobe Flash player

 

Ko nozīmē "apmācība caur biznesa spēlēm"?

Biznesa sfērā ļoti aktuālas ir apmācības caur biznesa spēlēm. Ko nozīmē „apmācība caur biznesa spēlēm” un kāda ir šīs metodes acīmredzama priekšrocība, stāsta viens no vadošajiem Krievijas treneriem un NORDIC Training International apmācību vadītājiem Sergejs Fadejevs.

1. Cik sen NORDIC Training International izmanto spēles apmācībās?

- Pirmo spēli NORDIC Training International izstrādāja aptuveni pirms astoņiem gadiem, un šobrīd mēs redzam plašāk un dziļāk, ko dod spēles, cik ātri un efektīvi tās spēj apmācīt. Pirms četriem gadiem mēs nolēmām maksimāli palielināt apmācību efektivitāti un likām uzsvaru tieši uz šo virzienu - spēlēm. Tās ir gan galda spēles, gan simulācijas spēles, kuras modelē biznesu - procesus, kā arī izglītojošas un apmācību spēles. Lai izspēlētu vienu spēli, var paiet no 5 stundām līdz trim dienām. Jau kuru gadu, izmantojot spēļu metodi, no tā vadoties, ir noformulēta stratēģija, tā saucamais trīsgalvainais ērglis: 1- klasiskais treniņš, 2- apmācības caur biznesa spēlēm, 3- konkrētu spēļu izstrāde pēc uzņēmumu (pasūtītāja) specifikācijas, un šis variants īpaši pieprasīts lielu kompāniju vidū.

2. Ja salīdzinātu šo metodi ar treniņiem, ar ko tā atšķiras, kāda ir spēļu unikalitāte un priekšrocība?

- Klasiskais treniņa modelis ir labs ar to, ka atklāj noteiktu teoriju, zināšanas un prasmes, bet spēle dod maksimālu praktiskumu un, pats galvenais, pieredzi, un, ja savieno treniņu un spēli vienotā procesā, rodas ļoti efektīvs produkts. Tas būtu - iegūt zināšanas seminārā/ treniņā, nodzīvot vēl vienu nakti un nākošajā dienā atgriezties darba vidē, uzreiz mainot savu uzvedību un ieradumus, ir grūti, to var izdarīt cilvēki, kas ir ļoti disciplinēti un ar lielu atbildības sajūtu pret darba rezultātu. Spēlē mēs gūstam zināšanas un uzreiz ar azartu pielietojam tās uz vienkāršām lietām kādā lielā procesā, tā spēles rezultātā, mainām savus ikdienas ieradumus. Šeit rodas vienkāršs un efektīvs secinājums: nākošajā dienā, ierodoties darbā un pielietojot spēlē iegūtās prasmes, mēs daudz labprātāk un ātrāk mainām savus ieradumus un uzvedību, tieši tā kā spēlē jau iepriekš esam to darījuši.

Kāds ir spēles labums? Uz vienkāršām lietām var modelēt sarežģītus procesus: pārdošanas procesu, gan iekšējās, gan ārējās pārrunas. Interesanti, ka apmācībās dalībnieki sastopas ar situācijām, kuras vai nu atrisina vai nu nē. Nesen Krievijā, spēlējot ar lielu uzņēmumu, spēles gaitā bija situācija, kad vienai grupai bija jāvienojas ar otru grupu. Nevienojās, daudz strīdējās. Es uzdevu jautājumu: „Kā Jums šķiet, problēma, kas radās, apspriežot vienkāršas lietas spēlē, attiecas tikai uz spēli vai mēs ar to sastopamies arī reālajā dzīvē?” Iznākumā izrādījās, ka tās arī bija problēmas, kuras viņi iepriekš atteicās atrisināt reālajā dzīvē. Spēles spēks un atšķirība no jebkura semināra vai treniņa ir tajā, ka tā absolūti visus iesaista procesā. Tas ir procesu kopums, tās nav lomu spēles pa etapiem, bet vesels process, kam ir loģisks iesākums, noteikta virzība un noslēgums. Rezultāts formulējas, izejot no lēmumiem, kurus spēlētāji pieņem. Azarts, kā cukurs tējā, kas saldina, vai kā īpaša garšviela ēdienam, ļauj cilvēkiem iesaistīties šajā procesā.

3. Ko spēlē var iemācīties?

- Spēle- tā ir iespēja visiem. Spēlē var riskēt un iemācīties to, ko dzīvē mēs baidāmies mācīties. Pieredzi vieglāk iegūt spēlē, vieglāk riskēt, vieglāk trenēties. Personīgi es nevienu vien reizi esmu saskāries ar to, ka spēlē iegūtā pieredze palīdzēja man paveikt kaut kādu darbu daudz labāk. Bieži vien pēc spēles reālajā dzīvē notiek līdzīgas situācijas, kurās, ja nebūtu spēlējis spēli, uzreiz nezinātu kā rīkoties, būtu sarežģīti momentā pieņemt lēmumu. Bet, uzspēlējot spēli un satopoties tur ar līdzīgu uzdevumu, to atrisinot, daudz vienkāršāk veidot attieksmi līdzīgās situācijās reālajā dzīvē. Tas, ko man iemāca spēle, absolūti precīzi palīdz reālitātē. Daudzas prasmes no spēlēm man palīdz dzīvē pieņemt gan stratēģiskus, gan finansiālus, gan taktikas lēmumus, komunikācijas un pārrunu jautājumos. Visas tematiskās spēles, kuras esmu spēlējis, vienā vai otrā gadījumā ir devušas man iemaņas dzīvē.

4. Cik cilvēku vienlaicīgi var piedalīties vienā spēļu treniņā?

- Viss atkarīgs no izvirzītā uzdevuma un mērķa. Katrā procesā atšķiras mērķis un efektivitātes novērtēšana. Mums ir spēles, kurās vienlaicīgi var piedalīties no 10 līdz 100 dalībnieki. Ja mēs izvirzām mērķi- ieraudzīt sadarbības partnera psiholoģiju un novērtēt uzvedību, izvērtēt viņa darbību, tad pareizais lēmums būtu- spēlēt 2 dienas un ne 100, bet maksimums 20 cilvēkiem. Dotajā situācijā varēs precīzāk ieraudzīt cilvēka reakciju dažādās situācijās un dažādās pozīcijās.

5. Cik gadījumos spēle dod rezultātu?

- Spēles rezultāts būs vienmēr un visiem. Pat, ja nesaistīt spēles procesu ar reālo dzīvi, tik un tā būs efekts. Kad beidzas teorija, sākas praktiskā spēle, pēc spēles baigām notiek analīze. Izanalizējām, kā mēs rīkojāmies, kas bija labi un ko var uzlabot, un pēc tam uzdodam sev jautājumu: „ Kur mēs dzīvē zaudējam to, ko pazaudējām spēlē, un iegūstam to, ko ieguvām spēlē? Kas mums neizdodas? Kā to izmainīt?” Šeit mēs no spēles pārejam uz dzīvi un vienkāršu spēlēšanas procesu mēs pārnesam uz reālām, sarežģītām lietām, tas palīdz mums rast risinājumu, kas arī ir vērā ņemams rezultāts.

Reiz pēc spēles „Salas un tilti” kāda liela Krievijas ražošanas uzņēmuma finansu daļas vadītāja teica, ka jau 13 gadus strādā par vadītāju un ir apmeklējusi ļoti daudz seminārus par komunikāciju. Bet praktiski tas, kas esot noticis spēlē 5 stundu laikā ar grupu, esot daudz vērtīgāks ieguvums kā visas iepriekš sniegtās zināšanas kopumā. Iepriekš viņa neesot saskatījusi tādu rezultātu pat pēc 3 dienu veiksmīgām mācībām. Man tas bija liels rādītājs, ka, vadītāja ar pieredzi, kurai nebija vajadzības man glaimot, teica tādus vārdus. Es redzu, ka spēle ir spējīga atrisināt to, ko nespēj treniņš. Spēlē tiek pacelti tādi jautājumi, ko neuzdod paši dalībnieki, bet uzdod tieši spēle. Cilvēki to uztver kā kaut kādu nejaušību, uz kuru viņi nevar apvainoties vai no kuras viņi nevar izvairīties, tāpēc viņi vienkārši atbild, tādā veidā, risinot dažādus sarežģījumus un rodot risinājumus ne tikai spēles momentiem, bet arī savai reālajai dzīvei.

6. Vai spēle var būt vienlīdzīgi interesanta un lietderīga priekš skeptiķiem?

- Esmu redzējis daudz skeptiķus spēlē. Iesākumā viņi tiešām neizrāda interesi, bet vēlāk- atrod savu spēles stilu un absolūti dabīgi piedalās procesā, gūstot pie tam labu rezultātu. Esmu sastapis sākotnēji absolūti vienaldzīgus cilvēkus, kuri iznākumā- pēc četrām stundām vai pēc vienas- divām spēles dienām, spiež roku un runā par to, cik daudz lietderīgā ir ieguvuši sev.

Es pats esmu izgājis cauri daudziem semināriem, treniņiem un daudz esmu mācījies. Un pēc pieredzes redzu, ka spēle ir kaut kas vairāk kā vienkārša lekcija vai pat treniņš. Biznesa spēle - daudz veiksmīgāks veids kā pilnveidot prasmes.

7. Kāda spēle Krievijā biznesa vidē ir vispieprasītākā? Kāpēc?

- Viena no vispieprasītākajām un pārdotākajām spēlēm Krievijā ir „Salas un tilti”. Tā ir spēle klimata uzlabošanai kolektīvā, balstīta uz efektīvu komunikāciju un nodibinātām attiecībām. Pieprasīta tā ir tāpēc, ka komunikācija ir nepieciešama jebkur, un, pie tam, laba komunikācija- pārdošanā, iekšējās kolektīva attiecībās, vadītāju un padoto darbā, starp kolēģiem utt. Spēle „Salas un tilti” māca klausīties un dzirdēt, skatīties un redzēt, atcerēties un analizēt iegūto informāciju. Tas ir ideāls instruments un palīgs jebkurā līmenī, no ierindas strādniekiem līdz ģenerāldirektoriem. Pie mums Krievijā bieži ievēroju menedžeru skeptisko attieksmi iesākumā pret šo spēli, un esmu patīkami pārsteigts, ka pēc kāda laika spēlē redzu, ka viņi ir pietiekami patiesi, stāstot par sevi, spriežot par dažādām situācijām, kas norisinās spēlē. Man īpaši svarīgi it tas, ka šajā spēlē viņi atrod priekš sevis risinājumu.

8. Kādiem cilvēkiem biznesa spēles būtu piemērotas, un kam Tu ieteiktu tās uzspēlēt?

- Ja nepievēršam uzmanību amatiem, tad spēles ir piemērotas visiem cilvēkiem, kas vēlās attīstīties. No pieredzes- spēles lieto gan vadītāju apmācībai, gan priekš ierindas darbiniekiem, kuri vēlas attīstīties un kuros no malas kāds saskata attīstību- virzīties augstāk pa karjeras kāpnēm un lietderīgumu uzņēmumam. Spēles ir ļoti lietderīgas ar to, lai novērtētu cilvēka uzvedību un darbību. Spēlē ļoti labi redzams kā cilvēks rīkojas kādās noteiktās situācijās, kādus soļus sper un kādus lēmumus pieņem. Spēle- tik dabīgs process, ka viss notiek pa īstam, un cilvēki ir tādi, kādi viņi ir, bez „piemaisījuma un maskām”. Ja vēlaties cilvēkā saskatīt, kāds viņš būtu vadītājs, apsēdiniet viņu pie spēles galda, pavērojiet kā viņš motivē cilvēkus, kā viņš komunicē ar tiem, kā pasniedz idejas. Šeit var redzēt, kas viņš ir- „Pasaules naba” vai tas, kurš varētu palīdzēt kolēģiem.

9. Kāds spēles stils patīk tev?

- Grūti teikt. Es esmu „mežonīgs” spēļu fans, man ir trīs bērni un brīvdienās mēs obligāti spēlējam kādu spēli. Tāpēc es nedalu spēles un to stilu, man patīk pats spēles process: man patīk, kad mēs spēlējam ar ģimenēm lielā auditorijā, patīk 2 vai 3 dienas spēlēt ar lielu kompāniju un, tāpat man patīk, sēžot pie galda, spēlēt pāris stundas, skatoties cilvēkiem acīs.

10. Kāda ir apmācību spēļu metodikas nākotne?

- Es domāju, ka spēlēm ir ļoti liela nākotne un perspektīvas. Viena no pirmajām simulācijas spēlēm tika izstrādāta PSRS 30-tajos gados. Šī simulācija tika radīta ar mērķi- modelēt vienas Padomju rūpnīcas iedarbināšanu. Kad viņi izveidoja moduli, tad pamanīja dažas kļūdas, kuras teorētiski nevarēja pamanīt, un ieraudzīja arī spēcīgās puses. Tad viņi tam pievērsa uzmanību, kaut ko uzlaboja un pārveidoja, uzcēla rūpnīcu un saprata, ka spēle pietiekami smalki atklāja un parādīja nozīmīgas lietas. Pēc tam PSRS sāka izmantot simulācijas un modelēt dažādus procesus, kā militārajā nozarē, tā arī daudzās citās sfērās. 8- 10 gadu laikā šis process ļoti attīstījās. Es lasīju, ka valdība tajā laikā ļoti nobijās- spēles sāka pārāk attīstīt cilvēku domāšanu, kas tajā laikā bija ļoti nepopulāri. Tāpēc 30-to gadu beigās beidzās biznesa spēļu un simulācijas spēļu izstrādāšana ražošanas nozarēm. Tās tika izmantotas tikai ar mērķi attīstīt prasmes karavīriem, specdienestiem utt. Zinu to, ka Izraēlas skolās diez gan plaši izmanto apmācībās spēles. Un es redzu, ka NTI izstrādātās spēles skolām un izglītības sistēmai, dos lielus panākumus un attīstību, bērni ātrāk iemācīsies prasmes un izpratīs lietas praksē.

Spēlē cilvēks gūst pieredzi. Viņš uzreiz nespēj iegūt 2- 3 gadu uzņēmuma vadītāja pieredzi, pēc 2- 3 dienu spēles, viņš var redzēt, iegūt šīs zināšanas, viņam būs daudz vieglāk vadīt dzīvē.

11. Kādas spēles un kurās situācijās tu ieteiktu uzspēlēt spēles latviešu uzņēmējiem?

- Katrai spēlei ir sava tēma, spēle „Pārrunu pavēlnieks” dod iespēju izstrādāt pārrunu taktikas un prasmes. Komunikācijas spēle „Salas un tilti” māca būvēt attiecības un uzlabo klimatu kolektīvā. Stratēģiskā „Ekspansija” māca stratēģijas veidošanu un taktiskus gājienus. No uzņēmuma vajadzībām un vēlamā rezultāta ir atkarīgs tas, kādu spēli, kuriem uzņēmumiem spēlēt.

Domāju, ka nav jātērē gadi izmēģinājumiem un kļūdām, šobrīd ir iespēja riskēt un eksperimentēt, spēlējot ar mazākiem zaudējumiem un vairāk prognozējamu rezultātu realitātei. Protams, uzņēmēji vienmēr uzdod jautājumu: ”Cik tas maksā?" Pat , ja apmācību metode ir interesanta, ir jāzina cena. Ja runa iet par domājošu uzņēmumu, iegādāties vienu vai otru apmācību metodi vadītājiem un darbiniekiem, tad uz lēmuma pieņemšanas svaru kausiem vienmēr tiek likts naudas jautājums. Šeit ir jāsaprot un jāizlemj- vai esat gatavi maksāt naudu uzreiz par pieredzi? Lieta tāda, ka par pieredzi mēs maksājam vienmēr: vai nu uzreiz kaut kādu summu par spēli un apmācībām, kur modelējam procesu, mēģinām pielaist kļūdas un riskēt, ar ko ir iespējams daudz ko paredzēt un palīdzēt biznesā, vai arī ar laiku mēs samaksājam to pašu naudu, iegūstot dzīves pieredzi gadu garumā ar reālām kļūdām un riskiem. Gandrīz katrs uzņēmējs, skatoties uz savu virzības ceļu, var pateikt, ka dzīves pieredze ir laikietilpīgāka un maksā daudz dārgāk, kaut gan tēriņi notiek pakāpeniski. Spēles pieredze ir ne tik smalka kā dzīves pieredze un tai pat laikā ir īsāka, daudz dziļāka, var brīdināt un noformulēt labāko rezultātu dzīvei.

Mans ieteikums ir nežēlot naudu pieredzes iegūšanai, dzīvē tā mums maksā daudz dārgāk visās sfērās. Spēle- lielisks instruments katram pacelties jaunā attīstības līmenī, ko arī visiem novēlu. Spēlēsim kopā!




 

Aktuāli

Stratēģija, komanda, finanses
Izproti līderību
Laika plānošanai uzņēmumā
Laika plānošanas uzlabošanai
Lēmumu pieņemšanas prasmēm
KLIMATA UZLABOŠANA KOLEKTĪVĀ
Veiksmei biznesa pārrunās
Praktiskā komandas veidošanas spēle
Pārdošanas prasmju uzlabošanai
Izproti savas spējas

NTI Efektivitātes mēnešraksts
Tas sniegs jums praktiskus padomus, kā paaugstināt efektivitāti, uzlabojot vadības, līderības, pārrunu, pārdošanas, personiskā darba organizācijas u.c. prasmes, kā arī informāciju par NTI jaunumiem un piedāvājumiem apmācību jomā.
 
 

Par mums   |   Semināru programmas   |   Lietišķās apmācību spēles   |   Pakalpojumi   |   Kontakti